Redaktora sleja

Varam ticēt, bet varam arī neticēt, tomēr visbiežāk šī likumsakarība darbojas: visu uzzinām tad, kad mums tas jāuzzina. Ja neesam uzzinājuši ātrāk, tad esam no tā bijuši pasargāti dažādu iemeslu dēļ. Mani, piemēram, šo numuru gatavojot, patīkami pārsteidza divas izdevniecības Jumava piedāvātās grāmatas, kas nonāca manās rokās. Pārsteidza tāpēc, ka tieši par šīm tēmām tikko biju lasījusi divus šim numuram sagatavotos materiālus – skati mūsu autores Laimas Delikatešu rubriku un ezoteriskas lappusīti! Grāmatiņa Garšvielas Latvijā nudien ir tā vērta, lai iegultu arī IEVAS Mājas lasītājas grāmatplauktā, jo tajā ir konkrētas receptes, Latvijā augošo garšaugu apraksti, kā arī stāsti, kā izmantot garšaugu maģiju, saprast to valodu, aktivizēt iedarbību. Savukārt grāmata Sapņu zīmes kā zīme uzradās uz mana rakstāmgalda, kad biju sev formulējusi, ka jāsāk sapņus pierakstīt, citādi ātri aizmirstas, bet reizumis, notiekot kam svarīgam, pārņem dīvaina sajūta, ka par to jau nojautu vai to zināju. Nu, re – vienu tādu sapni biju ikurāt pierakstījusi savā šā gada piezīmju blokā, kad jau pēc brīža šo pamācību izlasīju arī Maikla Lenoksa grāmatā. Tā vienkārši (vai arī sarežģīti?) notiek, un viss.
Nesenajās brīvdienās, dēlam piepalīdzot ar āķīšu pieskrūvēšanu, pabeidzu arī pakaramo. To iesāku gatavot vēl vasarā, pēkšņa impulsa vadīta, ka jānoiet pamācīties uz izdevniecībā organizēto meistarklasi, kur dizainere Santa Vinceviča mācīja dekupāžas noslēpumus. Pirms tam jau pati biju mājās šajā tehnikā dekorējusi galdu, taču gribējās profesionāļa padomu, ko te arī saņēmu. To varēšu izmantot kādai lielākai lietai, kad atradīsies laiks, – viens no skapjiem puķainas pārvērtības tā vien gaida. Tagad otrreiz tikos ar Santu viņas darba telpās, kur var iegādāties gan materiālus šim hobijam, gan pieteikties meistarklasēm, lai soli pa solim apgūtu procesa noslēpumus meistara vadībā. Un atkal uzzināju jaunas nianses. Saprotu, ka Santai dekupāža ir sirdslieta, viņa labi pārzina visos pieejamos materiālus. Protams, darba vērtību noteiks katra paša radošais lidojums un izvēlētie materiāli. Bet, ja ir interese, ir arī iespēja attīstīt iemaņas – vienalga, vai tās tiks izmantotas tikai hobija līmenī, radot lietas savām mājām, dāvināšanai draudzenēm vai arī attīstot savu biznesa ideju – starp citu, to jau izdarījušas vairākas Santas skolnieces.
Ja pieminējām hobijus, gribu tev jautāt – vai tev šobrīd ir kāda nodarbe ārpus darba, ar ko esi aizrāvusies? Ja bija kādreiz sen vai nav nemaz, ir laiks to atjaunot vai atrast pavisam ko citu. Kāpēc? Tavām domām ir jātrenējas pārslēgties no vienas tēmas uz otru, un tev ir vajadzīgi mirkļi, kad aizmirsti uz pasaules visu citu, skaitot adījuma valdziņus vai gleznojot, vai līmējot stikliņus, vai aužot, vai krāsojot, vai izšujot... Jebkurš radošs process tevi attīstīs un palīdzēs atbrīvoties no pelēkām vai drūmām domām. Grūti saņemties? Vajag! Un neatliec to uz rītu, sāc jau tūlīt! Impulsus vari meklēt, iedvesmojoties no IEVAS Mājas vai meklējot iespēju iemācīties ko jaunu kursos vai meistarklasēs. Kāds talants tev noteikti ir, citādi šai rokdarbnieku un mākslinieku lielvalstī nemaz nevar būt! Ceru, ka no šā numura tevi iedvesmos ne tikai dekupāžas process, kā iedvesmoja mani, bet arī tas, kā Evita Zālīte no krāsainām bumbiņām ver rotaslietas, kā Signe Folka ada krāsainas lentītes dekorēšanai, kā Agate Vaševica šuj no filca vai cik virtuozi Sergejs Jēgers saimnieko pie plīts.
Lai tev vienmēr laba oma!.