"Nosūtu Jums daļiņu no sava dārza Inčupē. Dārzu veidoju kā telpu, kurā vasaras brīvbrīžos ļaudis iegrieztos, lai baudītu ziedu un mākslas skaistuma valdzinājumu. Vasarā, viena otru nomainot visās krāsu gammās, uzzied ziemcietes, vasaras puķes un sīpolpuķes. Tas ir trakais ziedēšanas laiks. Manā dārzā harmonijā ar ziediem un augiem sadzīvo astoņas skulptūras - bakopas ziedu rota uz meitenes galviņas saplūst ar ziedošo zālāju. No nepilna metra garas eglītes 30 gados par skaistuli izaugusi egle, kas divas reizes augumā pārsniedz manas divstāvu mājas augstumu, bet visapkārt kokam zarus gulda zaļajā mauriņā. Zaru lapotnē divi kokā grebti karaliski krēsli aicināt aicina ikvienu apsēsties un vērot kā daba zied. Mans dārzs ir kā dzīva būtne – mūžīgi mainīgs. Tādēļ šogad ļāvos LU Botāniskā dārza izsludinātā konkursa „Tējas laiks” aktivitātēm. Tās mani mudināja savā dārzā radīt lapeni „Smel spēku dzimtenes avotā.” Gaisā paceltais jūras vilnis ir tas dabīgais pamats, kas nākotnē uztvers un uz leju ļaus nokarāties vīnogu un melno kazeņu sulīgajām ogām..."