Smaržīgai kalīzijai brūni lapu gali varētu būt no pārliešanas un vēsuma. Augs jātur pusēnā, siltumā un mitrā gaisā. Jālaista ar mīkstu, remdenu ūdeni. Siltā laikā jārasina uz lapām. Lapu malas kļūst tumšas arī tad, ja substrāts kļuvis nederīgs auga augšanai. Augu pārstāda jaunā universālā maisījumā.

Ja tūjas kalst, visticamāk, tām trūkst mitruma. Tā parasti notiek tieši kapu apstādījumos, kur ir sekla ielabotās augsnes kārta un viss mitrums pazūd smiltīs, kā arī ja augi netiek pietiekami laistīti sausajā periodā vasarā un rudenī. Tūjām ir sekla sakņu sistēma, saknes ir tuvu augsnes virskārtai, un tās ir ļoti jutīgas pret sausumu.
Bieži gadās, ka tūjas nokalst jau pavasaros, kad ir karsta saule un sasalusi zeme, kurā trūkst valgmes. Lai no tā izvairītos, tūjas vajag pamatīgi salaistīt rudenī pirms sala. Tām nepietiks ar pāris spaiņiem ūdens vien, tās jāsalej spēcīgi. Pavasarī tūjām vajag izgriezt nokaltušos zarus, tās kārtīgi saliet un pabarot ar papildmēslojumu, lai atgūst spēkus.

Šis kaitēklis ir ķiršu muša, kuru iznīcināt ir ļoti grūti, bet ir vairākas metodes ar kurām var cīnīties pret to. Latvijā šis kaitēklis ir ienācis nesen ar ievestajiem ārvalstu augļiem.
Mušas aktivizējas jau pēc ķiršu ziedēšanas, tās barojas kokā, un kad ir labvēlīga gaisa temperatūra, tās sāk dēt olas pat zaļās ogās, bet biežāk to dara, kad ķirši jau maina krāsu. Pēc nedēļas izšķiļas olas un kāpuri barojas ar ogu mīkstumu. Vēlāk tie nokrīt zemē paši vai kopā ar ogu, iekūņojas augsnē, lai pārziemotu un pavasarī no tiem izšķiļas mušas.

Viens no ekoloģiskākajiem apkarošanas veidiem ir rudenī pirms zemes sasalšanas koka lapotnes diametrā zemi uzrušināt, kas traucētu kūniņas attīstību.
Otrs veids augsni nosegt ar sintētiskiem tīkliem vai audumu, caur kuriem vēlāk muša nevar izspraukties cauri.
Pašas mušas var ķert ar dažādiem mušķērājiem, līmlentām utt.
Lietojot ķīmiskos aizsardzības līdzekļus, tas jāveic akurāti un sistemātiski, kā arī jārūpējas lai inficētās ogas nepaliktu kokā. Ieteiktu visas ogas nolasīt un iznīcināt.
Svarīgi, lai veicot aizsardzības un mušas apkarošanas pasākumus, to darītu arī kaimiņi, ja kaimiņu dārzs ir blakus. Kā arī pavasarī, ja pastāv draudi arī no blakus esošajām teritorijām, ogas jāsargā, no mušām, krūmu nosedzot ar aizsargtīklu, kam ir ļoti smalks tīklojums.

Tirgotāji piedāvā dažādas dažāda izskata kompostkastes, kuras varat izvēlēties gan pēc formas, krāsas un arī apraksta, kā labāk un pareizāk kompostu veidot. Tas vai Jūs kasti nopērkat vai uztaisiet pati ir Jūsu izvēle, būtiski komposta kvalitāti uzlabo tikai Jūsu ieguldītā uzmanība un darbs.

Komposta kasti parasti novieto vieglā pusēnā, bet ērti pieejamā vietā. Kastei pamatu īpaši neveido tikai norok zemes virskārtu. Pašā apakšā vēlams likt sasmalcinātus zarus, lai kastei piekļūtu gaiss. Izravētās nezāles vislabāk ir pirms izraudzēt ūdenī un kompostā likt, kad tās sāk sadalīties. Kad sākat veidot kompostu veidojiet to vismaz pa 1m biezam slānim, jo šim slānim svarīgi ir sasilt. Šo slāni ieteicams arī vienmērīgi sajaukt un lielas daļas sasmalcināt, tad komposts ātrāk veidojas. Nopļautu zāli un ravētās nezāles pirms nedaudz apvītiniet un tad pievienojiet kastei, jo liekot svaigas, tās var sākt pūt un pelēt. Kompostējamais materiāls nevar būt ne par sausu, ne par slapju, tam vidēji jābūt 70 % mitruma. Sausā laikā komposts jāsalej, bet slapjā laikā jāapsedz. Siltumu palīdz kastē saglabāt lapu, salmu vai siena pārsegums. Komposta sadalīšanos paātrina arī veikalos nopērkamie biokompostētāji, kas darbojas kā ieraugs visam kompostēšanās procesam un to paātrina. To paātrina arī pieneņu ziedi, pelašķi, kumelītes, nātres u.c.

Ieteiktu nekompostēt nezāles ar to sēklām, vai arī tās uzraudzēt un tad izkāst, jo ja komposts nav pilnīgi pārstrādājies un izgājis visas gatavības stadijas, tas sēs arī nezāles. No šī viedokļa daudzi dārznieki ierīkojot dārzus pilnībā noraida komposta iestrādi augu dobēs, nezinot, kā tas ir gatavots.

Lai mazais sīpols ziedētu, tam jāizaug. Tas aug lēni un ziedēt sāk pēc 2-4 gadiem.
Augsni gatavo trūdvielām bagātu, gaisa un ūdens caurlaidīgu ar vāji skābu reakciju. Augam nepatīk mitra augsne, tādēļ nepieciešams drenāžas slānis puķu podā un pods ar caurumu, liekā ūdens novadīšanai. Sīpolu zemē stāda līdz pusei, to pilnībā neapberot ar zemi, kā arī laistot augu, ūdeni nelej uz sīpola, lai neveidotos infekcijas.
Augu novieto augšanai gaišā siltā vietā. Vasarā un pēc auga noziedēšanas, bagātīgi laista un dod mēslojumu 1 x nedēļā, lai sīpols augtu, uzņemtu jaunus spēkus. Augustā var sākt miera periodu un augu sāk laistīt mazāk līdz pavisam to pārtrauc, ļaujot lapām nokalst. Kad nokalst lapas, tās notīra un augu novieto vēsākā un tumšākā vietā ~ +15`C. Miera periods ieteicams lielam augam, lai tas pavasarī ziedētu. Ziedēšanas laiku var regulēt, ievērojot augšanas ciklus un miera periodu. Kad beidz miera periodu laista ļoti maz, līdz parādās asns, tad sāk laistīt vairāk.