Smaržīgai kalīzijai brūni lapu gali varētu būt no pārliešanas un vēsuma. Augs jātur pusēnā, siltumā un mitrā gaisā. Jālaista ar mīkstu, remdenu ūdeni. Siltā laikā jārasina uz lapām. Lapu malas kļūst tumšas arī tad, ja substrāts kļuvis nederīgs auga augšanai. Augu pārstāda jaunā universālā maisījumā.

Ābolus nomazgā, sagriež daiviņās un izņem serdes. Traukā, kur tiks raudzēts etiķis, ievieto rupjmaizes šķēli (uz 1 kg augļu liek 1 rupjmaizes šķēli), pa virsu liek ābola daiviņas līdz trauka malām.
Izvāra cukurūdeni (uz 1 litru ūdens 30 g cukura) un atdzesē – ūdenim jābūt remdenam. Cukurūdeni pārlej āboliem, trauku apsien ar kokvilnas drāniņu un novieto siltumā raudzēt +25 grādu temperatūrā. Pēc 7–10 dienām etiķis ir gatavs; tā norūgšanas ātrums atkarīgs no trauka lieluma un temperatūras. Etiķi nokāš, pilda tīrās pudelēs un aizvāko. Uzglabā vēsā vietā.
Ābolu etiķi var izmantot konservēšanai, vienīgi jārēķinās ar skābāku dārzeņu garšu, jo tas jāpievieno divas reizes vairāk nekā galda etiķis. Vēl svarīgi, ka ābolu etiķis nav tik spēcīgs konservants kā citronskābe un galda etiķis, tāpēc pagatavotie konservi obligāti jāuzglabā vēsās telpās. Ābolu etiķi var izmantot dažādu auksto mērču, piemēram, eļļas un etiķa mērces, pagatavošanai.

Ja tūjas kalst, visticamāk, tām trūkst mitruma. Tā parasti notiek tieši kapu apstādījumos, kur ir sekla ielabotās augsnes kārta un viss mitrums pazūd smiltīs, kā arī ja augi netiek pietiekami laistīti sausajā periodā vasarā un rudenī. Tūjām ir sekla sakņu sistēma, saknes ir tuvu augsnes virskārtai, un tās ir ļoti jutīgas pret sausumu.
Bieži gadās, ka tūjas nokalst jau pavasaros, kad ir karsta saule un sasalusi zeme, kurā trūkst valgmes. Lai no tā izvairītos, tūjas vajag pamatīgi salaistīt rudenī pirms sala. Tām nepietiks ar pāris spaiņiem ūdens vien, tās jāsalej spēcīgi. Pavasarī tūjām vajag izgriezt nokaltušos zarus, tās kārtīgi saliet un pabarot ar papildmēslojumu, lai atgūst spēkus.

Mežā var iet un vākt kritušos zarus, čiekurus, bet nogāzušos kokus patvaļīgi aiztikt nedrīkst. Tāpēc, ka tie bieži vien ir ekoloģiskie koki, kas mežam ir vajadzīgi, jo uz tiem dzīvo kukaiņu sugas, kas var dzīvot tikai tur, un kas ir vitāli nepieciešamas meža ekosistēmai.
Latvijā ir valsts un privātie meži. Privātajos mežos jebkura darbība ir jāsaskaņo ar meža īpašnieku. Valsts mežus apsaimnieko a/s «Latvijas valsts meži». Tas, ko, kur vien iespējams, atļauj lauku cilvēkiem, ir par salīdzinoši nelielu cenu satīrīt cirsmu pēc izstrādes, iegūstot zaru un ciršanas atlieku malku, ja vien konkrētajā vietā nav paredzēta ciršanas atlieku savākšana enerģētiskās šķeldas ražošanai. Par šādu iespēju var interesēties reģionālajā mežsaimniecībā vai pie konkrētā meža iecirkņa vadītāja. Latvijas valsts mežus apsaimnieko 8 mežsaimniecības, kas katra sadalīta vairākos meža iecirkņos. Dzīvesvietai tuvāko mežsaimniecību un meža iecirkņu vadītāju tālruņus var atrast mājas lapā www.lvm.lv/lat/lvm/mezsaimniecibas/ .
«Latvijas valsts meži» piedāvā arī iespēju nopirkt no meža pievestu malku 3 m garumā, tomēr šeit minimālais pirkuma apjoms ir kokvedēja krava, no kuras vidējai ģimenei pietiks kurināmā vismaz trim gadiem. Tā izmaksās lētāk, nekā sagatavota malka. Informācija kontaktiem par šo pakalpojumu atrodas mājas lapā http://www.lvm.lv/lat/profesionaliem/apalkoksne/kontakti/
No a/s «Latvijas valsts meži» malku pērk arī daudzas pašvaldības, kas to tālāk piegādā saviem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem kā sociālo palīdzību. Par iespēju saņemt šādu kurināmo jums ir jāpainteresējas vietējā pašvaldībā.
Ieteikums!
Ņemot vērā to, ka fosilie jeb pazemes enerģijas krājumi pasaulē sarūk un to cenas kļūst arvien augstākas, mājas apkurei vajadzētu būt tai, kas pirmā pāriet uz atjaunojamajiem krājumiem, kas ir koksne. Tāpēc, raugoties ar skatu rītdienā, jau šodien aktuāls ir Ulmaņlaika aicinājums, ko ilgus gadus bijām atstājuši novārtā, proti, pie lauku mājām veidot ātraudzīgo lapu koku – bērzu, melnalkšņu, vai selekcionētu ātraudzīgo apšu birzis, un pašiem izaudzēt kokus gan pavarda kurināšanai, gan mājas apsildīšanai. Koku stādus var iegādāties « Kalsnavas» un citās a/s « Latvijas valsts mežu» kokaudzētavās.

Dēļos, uz kuriem redzami pelēkzili pleķi, ir bijis pelējums, kas saskarē ar mitrumu, šajā gadījumā laku, ir iznācis dēļu virspusē. Bojātie dēļi no grīdas ir jāizņem. To vietā jāieliek jauni un jānolako.