«Tumšajos rudens vakaros vienmēr meklēju kādu rokdarbu, un viens no iemīļotākajiem ir adīšana – lielisks veids, kā relaksēties. Neesmu adītāja ar lielu pieredzi, toties esmu iemācījusies adīt bez vīlēm – tas ne tikai ir viegli, bet arī ērti un ātri, dzijas patēriņš ir mazāks. Tā kā džemperi var uzlaikot adīšanas procesā, iespējams uzreiz koriģēt platumu un garumu. Laiks, ko parasti patērēju šāda džempera adīšanai, ir divi vai trīs vakari – jo resnāka dzija un adatas, jo raitāk iet! Vienīgais trūkums – nevar izmantot jebkuru rakstu, jo tiek adīts uz riņķi. Iesaku katrai pamēģināt šo adīšanas veidu, īpaši, ja nepatīk adīt no gabaliem, jo tad nekad īsti nevar zināt, kāds būs rezultāts. Adot bez vīlēm, džemperis vienmēr sanāk kā uz auguma veidots.»