Lapas un lakstus vāc sausā laikā pēc rasas nožūšanas līdz pusdienlaikam vai vēlā pēcpusdienā. Pusdienlaikā vāktas drogas ātrāk sablīvējas, samelnē vai pat sasūt. Ziedus vāc to ziedēšanas sākuma fāzē vai pilnziedā. Ievāktās lapas nedrīkst saspiest, tās vēlams likt kastēs, grozos vai audekla maisiņos, taču ne plastmasas maisos, kur tās var sakarst vai sabojāties.

Žāvēšana ir viens no plašāk izmantotajiem paņēmieniem ārstniecisko zāļu saglabāšanai – ar tās palīdzību augu daļas tiek atbrīvotas no mitruma, līdz ar to pārtraucot visus bioķīmiskos procesus augā un saglabājot tajā esošās bioloģiski aktīvās vielas. Žāvēšana neļauj savairoties baktērijām un pelējumam.

Augus nedrīkst pilnībā izkaltēt, jo tad tie uzsūks mitrumu no apkārtējā gaisa. Vairākumu ārstniecisko augu var žāvēt parastos apstākļos māju bēniņos, uz skārda jumtiem, kas sakarst, šķūņos un nojumēs, istabās un uz palodzēm. Augus plānā kārtā izber uz avīzes vai audekla un žāvē, sargājot no tiešas saules iedarbības un mitruma. Pēc žāvēšanas augus vēlams ievietot audekla vai papīra maisiņos, skārda kastītēs vai stikla traukos un glabāt sausās, tumšās vietās. Sažāvētie ārstniecības augi tiek lietoti kā tējas, no tiem var gatavot arī uzlējumus un izmantot ārīgai lietošanai komprešu veidā.