IESAKA

LAUMA GARKALNE

Mg. arh., ainavu arhitekte.

Dienas kļūst garākas, taču ziema vēl nebeidzas. Drīz pirmie pavasara vēstneši ieradīsies no siltajām zemēm un skandēs savas dziesmas, dārzā priecēs sniegpulkstenītes, krokusi, vizbulītes... Kādam varbūt uzziedēs arī sniega roze!

 

Sakņu dārzā

• Internetā vai dārza centros iepazīsimies ar jauniem dārzkopībā izmantojamiem materiāliem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un darbu. Labāk izvēlēties no bioloģiski noārdāmiem materiāliem izgatavotu produkciju, piemēram, mulčēšanas plēves un bioplastmasas puķpodus.
• Gaišā, vēsā vietā diedzēsim agros kartupeļus. Apmēram pēc 50 dienām tos var izstādīt.

[var rāmītī] Kā gatavot sēklu lentes?

Lai vasarā būtu mazāk darba, retinot sējumus, gatavosim dārzeņu sēklu lentes.

Darām tā

• Sēkliņas izsējam uz papīra (der papīra dvielis vai salvetes), kas noklāts ar līmi vai klīsteri.

Ieteikums

Sēkliņas vajadzīgajā attālumā vieglāk likt ar pinceti.

• Papīra strēmeles izžāvējam, satinam rullīti, uzrakstām nosaukumu un noglabājam līdz sējas laikam.

Kompostējamas un videi nekaitīgas sēklu lentes iespējams iegādāties arī veikalos.

 

Augļu dārzā

• Apsakņosim rudenī sagatavotos vīnogulāju spraudeņus. To labāk darīt apkurināmā siltumnīcā. Mājas apstākļos iespējams izveidot mikro siltumnīcu. Spraudeņi apsakņojas mēneša laikā.
• Sargāsim augļu dārzu no meža zvēriem, kas šai laikā kļūst īpaši aktīvi. Ja postījums tomēr nodarīts un stumbra miza apgrauzta, brūce jānoziež ar potvasku.
• No augļu koku zariem novāksim tur palikušās augļu mūmijas. Kopā ar zemē palikušajām lapām tos var ierakt bedrē vai likt komposta kaudzē. Tajā vēlams iemaisīt biokompostētāju un pelnus.

 

Košumdārzā

• Izzāģēsim liekos un vecos koku un zaru.
• Piemērotās dārza vietās izliksim putnu būrīšus zīlītēm, mušķērājiem un citiem putniem.
• Līdz mēneša beigām siltākās dienās apgriezīsim dzīvžogus un izzāģēsim liekos zarus dekoratīvajiem kokaugiem.

 

Siltumnīcā

• Apkurināmajā siltumnīcā izstādīsim salātus, tomātus, gurķus un paprikas, sēsim agrīnos kāpostus.
• Neapkurināmā siltumnīcā gatavosim augsni sējai vai stādīšanai, iesēsim nedaudz agrīno šķirņu burkānus. Ja atstāj iepriekšējā gada augsni, vēlams to bagātināt ar augiem labvēlīgiem mikroorganismiem, iestrādājot biomiksu vai trihodermīnu.

 

Istabā

• Piemērotos augsnes substrātos pārstādīsim istabas augus. Lielajos podos var nomainīt tikai augsnes virskārtu, mazākos augus vēlams stādīt neglazētos māla podos, ko pēc tam ievieto atbilstoša lieluma dekoratīvos traukos.
• Bagātīgāk laistīsim telpaugus. Laistāmajam ūdenim var pievienot konkrētai augu grupai paredzēto mēslojumu, dažādu augu uzlējumus, atdzesētu tēju. Mēslo reizi divās nedēļās.
• Apgriezīsim fuksijas un turpmāk turēsim gaišā, vēsā telpā.
• Podiņos vai kastītēs sēsim vasaras puķes – samtenes, cinerārijas, gazānijas, celozijas u. c. Pēdējais brīdis sēt petūnijas. To dīgšanai nepieciešama gaisma, siltums un mitrums.
• Kastītēs uz palodzes sēsim salātus un puravus.

[atsevišķi] Mēness padoms

Trīs dienas pirms Pilnmēness ir pats labākais laiks sēklu dīgšanai. Šo novērojumu var izmēģināt, arī sējot uz lauka.

Es daru tā

Māra Gulbe, pensionāre, sirdī dārzniece.

Ziemā dārzkopis var baudīt sava darba augļus: ievārījumus, kompotus, marinētus gurķīšus, sulas, žāvētus ābolus... Tomēr, kad vien atrodas brīvs brītiņš un laikapstākļi ir piemēroti, es ņemu zāģīti, dārznieka šķēres un izgriežu ābelēm, ogulājiem un pārējiem kokiem un krūmiem liekos zarus. Vedu tos līdz ugunskura vietai un vēlreiz šķiroju. Ar cirvīti apcērtu sānzarus tiem, kas nākamvasar derēs zirņu balstīšanai (atstāju apmēram 5 cm garus sānzaru galus; ģimenē no seniem laikiem tos sauc par ķēpuriem).

Gaidu, kad pavasara puķu dobē uzziedēs sniegpulkstenītes, vizbulītes, anemones, krokusi, muskares, erantes, zilsniedzītes, puškīnijas un meža loki. Virs agrajām sīpolpuķēm iestādīju mazās alisītes – vasarā tās sakuplo, zied un smaržo līdz pat rudenim. Tagad alisītes pašas sasējušās – atliek vien paretināt vai pārstādīt, lai vienmērīgāk noklātu dobi. Pēc tulpju un narcišu norakšanas dobē stādu samtenītes. Rudenī pirms salnām ar lāpstu tās sakapāju un ieroku zemē kā zaļmēslojumu, kas palīdz arī pret dažādām sīpolpuķu slimībām.

Man ļoti patīk visi durstīgie un asie: kadiķi, egles, priedes, ciedru priedes, paegļi un tūjas. Kamēr tie mazi, brīvos laukumus apkārt aizpildu ar ziemcietēm – miķelītēm, neļķēm, lupīnām, plīvurpuķēm, arī ar smilgām – molīnijām, sudrabniedrēm, auzenēm. Gar malām zemākie, klajeniski augošie – saulrieteņi, laimiņi, kādas sīkākas neļķītes, pa kādai vasaras puķu grupiņai. Kad pēc dažiem gadiem skujenis paaudzies un sāk puķes noēnot, tās pārstādu uz citām dobēm.